Latvijas UniversitāteStopiņu Novada PašvaldībaLatvijas HipotekaOxdogBT1

A.Pīlups pārceļas uz Šveices augstāko divīziju

11.01.2013

Ar būtiskām pārmaiņām treneru korpusā iesācies jaunais gads Masters florbola skolai. Viens no kluba pieredzējušajiem treneriem, Andris Pīlups pārcēlies uz Šveici, kur trenē spēcīgākās līgas, Swiss Mobiliar League (SML), vīriešu komandu “UHC Uster”.

Kā pagājusi pirmā nedēļa jaunajā klubā?

Uz Šveici pārcēlos jaunā gada pašā iesākumā – 1.janvārī. Saņēmu piedāvājumu decembra sākumā, rūpīgi apsvēru visus par un pret, pārrunāju to ar savu ģimeni, darba devējiem un kolēģiem un nolēmu pieņemt šo izaicinājumu, kas paredz, ka strādāšu šeit līdz aprīļa beigām. Pirmās nedēļas man šeit bijušas ļoti piesātinātas un intensīvas. Jāapgūst daudz jauna, jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, vietu. Tāpēc nevarētu teikt, ka ir bijis viegli. Taču cilvēki, kas mani šeit uzņēma ir atsaucīgi un draudzīgi, palīdzot iejusties jaunajā vidē. Sakarā ar to, ka decembrī Šveicē notika Pasaules čempionāts, nacionālajā čempionātā bija ļoti liels pārtraukums un janvāra mēnesī ir diezgan smags spēļu grafiks. Pirmajā nedēļā tika nokārtotas uzturēšanās un darba atļaujas formalitātes, un no otrās nedēļas esmu sācis strādāt arī ikdienas darbu. Darbs ir birojā firmā, kas vēlas paplašināt biznesu Baltijas valstu virzienā un mans uzdevums būs šajā lietā palīdzēt. Uster ir pilsēta Cīrihes kantonā (novadā) un platības un iedzīvotāju skaita ziņā salīdzināma, piemēram, ar Cēsīm. Klubs man piešķīris dzīvokli, automašīnu un rūpējas par formalitāšu kārtošanu, tāpēc par sadzīviskām lietām sūdzēties nevar.

Aizvadītas jau pirmās spēles. Kāds iespaids par jauno komandu un pretiniekiem?

Jau minēju, ka janvārī mums ir smags spēļu grafiks un katru nedēļu būs vismaz divas spēles. Pirmajās trijās spēlēs ieguvām tikai vienu punktu, zaudējums pagarinājumā un divi „tīri zāģi”. Protams, par to priecīgi neesam, taču jāņem vērā, ka divas spēles bija pret tabulas līderkomandām un domāju, ka turpmāk vajadzētu nākt arī uzvarām. Tāpat kā man, arī komandas spēlētājiem šis ir lielu pārmaiņu periods, jo ir pilnībā nomainījies treneru korpuss. Šī sezona izvērtusies smaga, jo komanda pašreiz ir pēdējā vietā, līdz šim ir sakrāti vien 5 punkti un nostāties atpakaļ uz kājām nebūs viegli, taču ceru, ka spēšu palīdzēt ienest jaunas vēsmas. Komanda ir gados jauna un viena no galvenajām problēmām ir pieredzes un stabilitātes trūkums. Nevēlos iedziļināties mīnusos, to ir daudz, bet ir arī plusi. Tāpēc centīsimies dzēst mīnusus un akcentēt savas stiprās puses. Ja runājam par pretiniekiem, tad jebkurš florbolā zinošs cilvēks sapratīs, ko nozīmē SV Wiler-Ersigen un Alligator Malans vārdi. Šīm abām komandām zaudējām bez variantiem un tās ir no cita plauktiņa, labākas it visā. Spēle pret HC Rychenberg gan bija „ņemama”. Ilgu laiku bijām vadībā, taču dažas neuzmanības un individuālas taktiskas kļūdas liedza paņemt 3 punktus – izlaidām pārsvaru un zaudējām pagarinājumā. Turpmāk mums būs spēles pret tabulas vidus un lejasgala komandām, kuras mums ir pārkožami rieksti.

Komandu vadi kopā ar Masters Camp pabijušo Šveices treneri Urs Ambuhl, kā esat sastrādājušies?

Jā, domāju, ka Urs bija tas, kurš kluba vadībai ieteica manu kandidatūru. Sākumā bija paredzēts, ka strādāšu kopā ar jau esošo treneri, taču decembra beigās viņš paziņoja par savu aiziešanu un par galveno treneri tika iecelts Urs, kurš pirms tam bija kluba U-21 komandas treneris. Es esmu viņa palīgs. Tā kā jau iepriekš Masters Camp ietvaros ar viņu iepazināmies, atrast kopīgu valodu ir daudz vieglāk. Šobrīd mēģinām atrast labākos virknējumus un nostabilizēt spēli aizsardzībā. Pirmajās spēlēs ar manu piedalīšanos visiem komandas spēlētājiem tika dota iespēja spēlēt un parādīt sevi. Nu ir izveidojies priekšstats par to, kurš uz ko ir spējīgs un turpinājumā vēlamies nostabilizēt savu spēli un atrast labākās sadarbības. Redzu, ka komandai daudz jāpiestrādā arī pie fiziskās sagatavotības un šeit varēšu izmantot sava kolēģa Jāna Volaja padomus un no viņa iegūtās zināšanas. Vajadzēs rāpties ārā arī no psiholoģiskās bedres, kas varētu būt viens no grūtākajiem uzdevumiem. Saprotams, ka nav viegli atgūt pārliecību pēc ieilgušās zaudējumu sērijas. Taču, kā saka, jo garāka zaudējumu sērija, jo tuvāk ir uzvara!

Vai šogad arī plāno piesaistīt kādu treneri Masters Camp?

Pagājušajā gadā Masters Camp notika pirmo reizi, bet domāju, ka mums izdevās laba nometne. Atsaucība bija liela un labprāt turpināsim iesākto arī šovasar. Par nometnes treneriem pagaidām neko neteikšu, bet ir liela iespēja, ka varētu piedalīties kāds labs speciālists un varbūt arī spēlētājs no ārzemēm. Ļoti iespējams, ka no Šveices. Atrodoties šeit, man ir lieliska iespēja gūt labu pieredzi un paplašināt savu kontaktu loku un centīšos šo iespēju izmantot.

Lai mēs labāk saprastu par līmeni kādā notiek spēles, mēģini salīdzināt savu pašreizējo komandu uz Latvijas Virslīgas fona.

Nav izdevies vēl redzēt visas 12 SML komandas darbībā, bet no tām, kas redzētas, un spriežot pēc sezonas rezultātiem, SV Wiler-Ersigen un Alligator Malans ir ārpus konkurences. Šīs komandas spēlē ļoti ātru un agresīvu florbolu ar labu saspēli un kustību. Pēc tam seko 2-3 komandas, kuras var „iekost” līderiem un ir nedaudz pārākas par sekotājām, bet pārējās komandas savstarpēji var uzvarēt jebkuru. Ļoti lielu lomu komandās spēlē leģionāri no Somijas, Zviedrijas un Čehijas. Ja komandas piesaista ārzemju spēlētājus, tad rēķinās, ka viņi tiešām būs līderi. Galvenās atšķirības no Latvijas Virslīgas ir spēles temps, piespēļu un metienu stiprums un precizitāte, arī agresivitāte un spēka spēle ir nedaudz augstākā līmenī. Turklāt visi spēlētāji to pieņem kā pašsaprotamu un neesmu redzējis, ka kāds pēc trieciena apmalē sāktu „medīt” pretinieku vai uzvestos nesportiski, vai nepārtraukti apelētu pie tiesnešiem. Arī šeit tiesāšanas līmenis ir atšķirīgs un to visi saprot, taču tiesnešu profesija tiek respektēta. Ir daudz jauna un nepierasta, kā notiek treniņu process, gatavošanās spēlēm, kas notiek pēc spēlēm. Ne viss šajos procesos man šķiet pareizi, bet noteikti ir lietas, kuras varu mācīties. Sīkāk par to visu varbūt kādā nākamajā reizē. UHC Uster šobrīd atrodas tabulas lejasgalā un sezona izvērtusies ne tāda, kā bijis plānots. Taču tagad ir nedaudz pamainīti mērķi un atlikušajā sezonas daļā centīsimies tos izpildīt. Domāju, ka labākās Latvijas komandas būtu spējīgas līdzīgi cīnīties ar SML vidusmēra komandām. Tāpat arī uzskatu, ka gan Latvijas spēlētāji, gan treneri, gan citi florbola vidē iesaistītie cilvēki, salīdzinot ar šveiciešiem, neatpaliek profesionalitātē un daudzās lietās ir pārāki. Viss kopumā ir diezgan komplicēti un salīdzināt florbolu abās valstīs tikai pēc nacionālo izlašu ranga nav īsti pareizi. Gribas novēlēt Latvijas florbolistiem un treneriem izmantot iespējas doties uz kādu no TOP valstu čempionātiem, ja tādas rodas. Taču tajā pašā laikā jāatceras, ka šeit nevienam nekas tāpat vien netiek dāvināts un ir jābūt gataviem būt kam vairāk par vidusmēra spēlētāju vai treneri.

Vēlam veiksmi jaunajā komandā un noteikti gaidām jaunumus par taviem panākumiem Šveicē!

Paldies! Ir patīkami apzināties, ka dzimtenē kāds seko līdzi un tur īkšķus.

Komentārus šim rakstam nav iespējams atstāt.